Rokoperā ir 24 dziesmas/ainas, ieskaitot uvertīru. Jūs varat iepazīties ar dziesmu tekstiem, kā arī klausīties dažus no tiem ar studijas audio ierakstu, tādejādi gūstot sākotnējo priekšstatu par pirmizrādi.
Maija:
Cik grūti ir augt bez mātes
Bez sieviešu glāstiem, maiguma un mīlestības
Nedzirdiet viņas dziesmas naktī
Nejūti viņas siltās un maigās rokas,
Glāstot manas cirtainās šķipsnas,
Bez mīlestības rīta skūpsta.
Bet mans patēvs ir laipns cilvēks
Es vienmēr biju viņa vēlamais bērns
Es un mana māsa esam draugi
Mēs dalāmies savos mazajos noslēpumos
Bērnībā bieži aizmigām blakus
Kā nekaitīgi mazi kaķēni.
KORIS:
Bet kā es gribu redzēt savu māti,
Sapņos pieķēries pie viņas krūtīm,
Un dalieties savās sirsnīgajās jūtās
Mīļotajam un dārgajam jauneklim,
Ar kuru es vēlētos noslēgt savu dzīvi.
Man ir uzkrājušās mīlestības jūtas
Un tagad viņi lūdz iznākt
Tāpēc es gribu mīlēt un būt mīlēta
Neturi iekšā neizteiktus vārdus
Neizteiktas jūtas un vēlmes
Dalieties visā ar savu mīļoto.
KORIS:
Bet kā es gribu redzēt savu māti,
Sapņos pieķēries pie viņas krūtīm,
Un dalieties savās sirsnīgajās jūtās
Mīļotajam un dārgajam jauneklim,
Ar kuru es vēlētos noslēgt savu dzīvi.
Pārdevēja:
Šis ir burvju šalle. Ja to nopirks un uzdāvinās patiesi iemīlējies vīrietis savai mīļotajai, tā pasargās viņu no ļauniem gariem un sasildīs aukstos vakaros, nododot mīļotā jūtas.
Viktors:
Tagad tu izskaties kā īsta Turaidas Roze!
Nēsā šo šalli vienmēr pie sevis!
Maija:
Paldies, mans mīļais! Es šķiršos no šalles tikai naktīs.
Ādams:
Interesanti, vai šī šalle pasargās Maiju arī no zobena?
Pārdevēja (Viktoram):
Šī tiešām ir burvju šalle!
Sargā savu Rozi!
Maija:
Iesim uz mūsu alu!
Viktors:
Jā, protams! Ejām tūlīt pat!
Maija:
Gūtmaņa ala ir maģiska vieta!
Viņa pasargās mūs no sliktiem laikapstākļiem,
Ļaunās acis un ļaunie gari
Mūsu tikšanās.
Šeit mēs varam parādīt savas jūtas!
Lai šī ir mūsu nomaļā māja.
Mēs varam uzticēties šīm sienām
Mūsu sirsnīgie vārdi.
Viktors:
Šī ir patiesi maģiska vieta!
Aizbildņa zobens viņu sargā.
Visas nepatikšanas, visas problēmas
Ļaujiet viņiem palikt ārā.
Tu esi skaista un sirsnīga!
Tavs skaistums izgaismo alu.
Tu esi kā magnēts
Tu velk mani sev klāt.
Maija:
Ļaujieties mūsu vārdiem un jūtām
Viņi būs patiesi un no sirds!
Lai vārdi nav tāli,
Un jūtas ir nepatiesas.
Viktors:
Ļaujieties mūsu vārdiem un jūtām
Viņi būs patiesi un no sirds!
Lai vārdi nav tāli,
Un jūtas ir nepatiesas.
Maija un Viktors ar modulāciju:
Ļaujieties mūsu vārdiem un jūtām
Viņi būs patiesi un no sirds!
Lai vārdi nav tāli,
Un jūtas ir nepatiesas.
Senajā lībiešu ticībā
Bija Mūžīgās mīlestības akmens,
To apskaujot ar četrām rokām,
Varēja tam uzticēt savas jūtas.
Ja jūtas bija patiesas,
Akmens atbildēja ar siltumu,
Ja nē — no tā dvesa aukstums.
Ja pāris bija sastrīdējies,
Apskaujot šo akmeni,
Viņu jūtas varēja atjaunoties —
Ja vien tās bija patiesas.
PRIEKŠPIEDZIEDĀJUMS: Mūžīgās mīlestības akmens —
Tu esi kā lakmusa papīrs jūtām!
Tu esi kā seifs,
Kurā glabāt vissvarīgāko!
PIEDZIEDĀJUMS: Mūžīgās mīlestības akmens —
Mēs tev uzticam savas jūtas!
Sargā tās sevī — tās ir patiesas!
Sargā tās mūžīgi!
Pārbaudīt otra jūtas varēja,
Nosaucot viņa vārdu un uzliekot roku uz akmens.
Uztici savas jūtas domās —
Un akmens atbildēs ar siltumu vai aukstumu.
Mīlestība vieno ne tikai sirdis,
Bet arī dvēseles —
Apvieno divus vienā veselumā,
Domās un sajūtās.
PRIEKŠPIEDZIEDĀJUMS: Mūžīgās mīlestības akmens —
Tu esi kā lakmusa papīrs jūtām!
Tu esi kā seifs,
Kurā glabāt vissvarīgāko!
PIEDZIEDĀJUMS: Mūžīgās mīlestības akmens —
Mēs tev uzticam savas jūtas!
Sargā tās sevī — tās ir patiesas!
Sargā tās mūžīgi!
Frīda: Cik ātri pieaug mūsu bērni, Greif!
Ir pienācis laiks mūsu meitenēm precēties!
Greifs: Tev taisnība, saimniece! Kā gan laiks ir paskrējis… Vēl nesen Maija bija tikai maza meitenīte, kuru šūpoju uz rokām, bet tagad viņa vēlas pati veidot savu nākotni.
Frīda: Jā, Maija un Viktors būs brīnišķīgs pāris.
Ļoti ceru, ka Annai un Ādamam arī viss izdosies. Mums varētu būt divas kāzas vienā dienā!
Lai gan Viktors ir vienkāršas izcelsmes, Maija dzīvo manā pilī, un es vienmēr pret viņu esmu jutusies sirsnīgi.
Greifs: Esmu tev ļoti pateicīgs, Frīda! Tu vienmēr esi bijusi laipna pret manu ģimeni. Žēl, ka paši paliksim vieni, bet bērni piepildīs mūsu dzīvi ar mīlestību, un es vēlos, lai viņi būtu laimīgāki par mums!
Frīda: Diemžēl mīlestība ne vienmēr ir savstarpēja, bet laulība ir nepieciešama, lai radītu ģimeni. Dažas laulības tiek noslēgtas debesīs, bet lielākā daļa — ar savstarpēju vienošanos. Katrā ziņā, dzimtas turpināšanai vajadzīgs cienīgs vīrs, kas būs balsts un aizsardzība!
Greifs: Un debesu laulībā dvēseles saplūst vienā, un materiālās vērtības kļūst mazsvarīgas.
Frīda: Tieši tā! Izskatās, ka Gūtmaņa ala Maijai un Viktoram būs kā radīta ģimenes pavardam (smejas)…
Labi, neņem manus vārdus pārāk nopietni! Ceru, ka Ādams neliks Annai ilgi gaidīt bildinājumu, un mums būs divas kāzas vienā dienā!
Maija:
Jā, es zinu, ka man apkārt ir mīlestība,
Tā mani ir piepildījusi, apreibinājusi kā glāze
Izturēta baltā vīna.
Es ticu, ka mīlestība ir spēcīga!
Rozei ir ērkšķi – tai ir jāaizstāvas
Bet tā nedrīkst sadurt to, kas maigi apskauj.
Ādams:
Jā, es zinu, ka man apkārt nav mīlestības.
Bet sieviešu mīlestība mani ir reibinājusi kā glāze
Stipra sarkanvīna.
Es ticu, ka kaisle ir spēcīga!
Vīriešu plaukstas nebaidās no rožu ērkšķiem,
Tie nevar ievainot kā ass kaujas zobens.
Maija:
Kaisle un mīlestība, tās ir atsevišķas un vienotas.
Tās var būt kā divi laimes putna spārni,
Vai arī tās var būt katra pa sevi, bet tad putnam bez spārna
Mākoņus un kalnus neaizsniegt.
Jā, es zinu, ka man apkārt ir mīlestība,
Tā mani ir piepildījusi, apreibinājusi kā glāze
Izturēta baltā vīna.
Ādams:
Jā, es zinu, ka man apkārt nav mīlestības.
Bet sieviešu mīlestība mani ir reibinājusi kā glāze
Stipra sarkanvīna.
Es pazinu tikai kaisli un iekāri
Mīlestības pulsi man nebija pieejami
Es esmu kā ievainots krauklis, lidoju tikai ar vienu spārnu
Bet es lidoju tikai sapnī, ne dzīvē
Maija:
PIEDZIEDĀJUMS 3 ar modulāciju:
Kaisle un Mīlestība, tām jābūt vienotām!
Kā divi laimes putna spārni, kopā mūžīgi!
Kopā mūžīgi! Kopā mūžīgi! Kopā mūžīgi!
Cērt manu šalli!
Cērt stiprāk! Ā-ā -a
Ādams:
Ak nē! Kāpēc tu to izdarīji?! Mani apsūdzēs slepkavībā un pakārs! Es labāk pats sevi atbrīvošu no iekāres un kauna!
Viktors:
Mīļā, kas to izdarīja?! Kāpēc?
Maija:
Nevaino nevienu...
Es pati izvēlējos nāvi mūsu mīlestības vārdā.
Mīlestība ir stiprāka par nāvi!
Mīļais, aiznes mani pie Mūžīgās Mīlestības Akmens.
Viktors:
Mīļā, piedod man, ka nespēju tevi pasargāt...
Mūsu mīlestība dzīvos manī mūžīgi, sildot mūsu dvēseles dažādās pasaulēs.