Rokoperas “Turaidas Roze” sižets balstīts uz skaistu 17. gadsimta leģendu.

Šis stāsts dzimis zemē, kur reiz dzīvoja lībieši,
gleznainās vietās, kas piepildītas ar dzeju, mūziku un elfiem,
viduslaikos, kad gods un cieņa nozīmēja ļoti daudz
un dzima leģendas daudzu gadsimtu garumā...

1601. gada pavasarī zviedru karaspēks ieņēma Turaidas pili. Pēc kaujas starp kritušajiem vietējais rakstvedis Greifs atrada izdzīvojušu mazu meitenīti. Viņš apņēmās uzaudzināt bāreni un nosauca viņu vārdā Maija.

Gadi pagāja, un Maija kļuva tik skaista un mīlīga, ka ļaudis viņu iesauca par Turaidas Rozi. Viņas līgavainis, dārznieks Viktors Heils, dzīvoja Siguldas pilī. Vakaros viņi slepus satikās Gūtmaņalā. Taču poļu dezertieris ar “zilām asinīm”, viens no Turaidas pils leģionāriem, Adams Jakubovskis, iekarsa kaislībā uz Maiju. It kā Viktora vārdā viņš uzrakstīja vēstuli, aicinot Maiju ierasties Gūtmaņalā stundu agrāk par norunāto satikšanos ar Viktoru.

Atnākusi uz satikšanās vietu, Maija saprata, ka ir pievilta. Kad Jakubovskis mēģināja viņu apgānīt, viņa mīlestības vārdā izvēlējās nāvi. Pie viņas bija burvju sarkana šalle, ko bija dāvinājis Viktors. Maija sacīja Jakubovskim, ka šalle pasargā no zobena trieciena, un lika viņam pārbaudīt tās maģisko spēku. Jakubovskis pacēla zobenu un ar vienu triecienu nāvīgi ievainoja Maiju, kura nokrita pie zemes. Sapratis, ko ir izdarījis, un baidoties no atriebības, Jakubovskis iedūra duncī savā sirdī.

Kad uz alu atnāca Viktors, lai satiktu Maiju, viņš ieraudzīja viņu mirstam. Viņa lūdza nevienu nevainot, bet aiznest viņu pie Mūžīgās mīlestības akmens, lai uz visiem laikiem nodotu akmenim savas jūtas pret Viktoru, saukdama: “Mīlestība ir stiprāka par nāvi!” Maijas ķermenis izšķīda Akmenī, pārvēršoties sarkanā rozē, bet viņas dvēsele baltas baložu izskatā pacēlās debesīs.

Neatvieglojamā skumjās Viktors apmetās netālajā mazajā alā, kur nodzīvoja līdz sirmam vecumam. Vakaros garāmgājēji redz viņa siluetu, noliekušos pār Akmeni, bet iemīlējušies pāri katru piektdienu uz akmens atrod lielu sarkanu Rozi.